Veidots no izturīgās oša koksnes, “Vēja elpa” iemieso kustību, kas reiz caurstrāvojusi paša koka zarus. Tā plūstošās līnijas un maigi izliekumi atgādina brīdi, kad vējš pieskaras lapām - viegli, bet neatkārtojami.
Radīts ar rokām, cieņā pret koku un tā elpu, šis trauks saglabā dabas siltumu, faktūru un stāstu. Kādreiz kritušais koks tagad atdzimis mākslinieka vīzijās, pārtopot veidolā, kur funkcionalitāte satiekas ar poēziju.
Tas ir gan iespaidīgs augļu trauks, gan skulpturāls centrālais elements - klātbūtnes simbols, kas ienes telpā mieru un līdzsvaru. “Vēja elpa” ir kā dabisks sarunu uzsācējs - klusā dabas balss, kas mājās ienāk ar siltumu un vieglumu.
Katrs šāds darbs ir unikāls - tā forma un raksts nekad neatkārtojas, jo vējš nekad nepūš divreiz vienādi.
